12. martā Latvijas Nacionālajā operā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas ietvaros notiks jaunā komponista Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskās operas-lekcijas „Mihails un Mihails spēlē šahu” pasaules pirmizrāde.

Jauniestudējumu veido spilgti un starptautiski atzīti jaunās paaudzes mākslinieki - diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki MAREUNROL'S, horeogrāfs Kirils Burlovs, videomākslinieks Karloss Franklins un kostīmu mākslinieki „MAREUNROL’S”, kuri radīja tērpus arī vērienīgajai Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas izrādei „Rienci. Triumfs un sakāve”. Lomās iejutīsies operas solisti Dana Bramane, Armands Siliņš, Juris Ādamsons, Ieva Parša, Andris Lapiņš u.c.

Pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas ar Vāgnera opusu tēlos "Rienci. Triumfs un sakāve", LNO turpina veiksmīgo sadarbību ar nodibinājumu Rīga 2014 Latvijas Nacionālā opera turpina šo gadu ar jauniem, radošiem izaicinājumiem.

12. martā Latvijas Nacionālajā operā notiks jaunā komponista Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskās operas-lekcijas „Mihails un Mihails spēlē šahu” pirmizrāde. Režisors Viesturs Meikšāns operu izvēlējies veidot multimediālas lekcijas formā. Izrādē darbosies 32 dalībnieki (četrpadsmit kameransambļa mūziķi, astoņi dziedātāji, astoņi dejotāji un divi diriģenti) - tik, cik figūras ir vienā šaha spēlē.

Operas-lekcijas centrā ir šaha spēles neparastās popularitātes fenomens Aukstā kara laikā. Tās muzikālā dramaturģija precīzi balstīta 1960. gada Maskavas Pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sestajā sensacionālajā šaha partijā, kurā Latvijas leģendārākais šahists Mihails Tāls simboliskā veidā pieveica šķietami neuzvaramo padomju tautas elku Mihailu Botviņiku.

„Šajā izrādē vissvarīgākais ir pats stāsts. Ja amerikāņiem ir Džons Keidžs, kurš mainīja attieksmi pret avangarda mūziku, tad mums ir Mihails Tāls, kura simboliskā uzvara šaha spēlē ar Mihailu Botviņiku mainīja domāšanu arī šaha pasaulē. Šī stāsta jēga un būtība ir ļoti iedvesmojoša,” stāsta izrādes režisors Viesturs Meikšāns.

Opera-lekcija tiks atskaņota krievu valodā ar tulkojumu latviešu un angļu valodā. Tuvākās izrādes Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē 12., 13., 21. martā, 23. maijā un Rīgas Operas festivālā 7. un 10. jūnijā.

Sekojot operas-lekcijas jaunajam formātam, arī „Sarunas pirms pirmizrādes” būs līdz šim neierastā veidā - kā ekskursija. 5. martā plkst. 19:00 skatītāji ir laipni aicināti apmeklēt „Sarunas pirms pirmizrādes”, kas notiks Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Palasta ielā 4. Programmā - pārsteidzošs muzeja eksponāts, tikšanās ar izrādes radošo komandu un Mihaila Tāla treneri Valentīnu Kirilovu.

Izrādi atbalsta nodibinājums Rīga 2014 un enoa (European Network of Opera Academies).

6. martā Gaetāno Doniceti operā „Lucia di Lammermoor” titullomā viesosies izcilais krievu koloratūrsoprāns Olga Pudova. Izrādi diriģēs Valdis Butāns.

Olgas Pudovas skaistā balss bieži skan Marijas teātrī Sanktpēterburgā, Vīnes Valsts operā, Berlīnes Komiskajā operā, Bordo operā, Flāmu operā Ģentē un Antverpenē un citur.

Dziedātāja ieguvusi balvas daudzos konkursos, tostarp VII Starptautiskajā Rimska-Korsakova konkursā, Jeļenas Obrzacovas konkursā, X Starptautiskajā konkursā „Competizione dell’ Opera”, Plāsido Domingo rīkotajā konkursā „Operalia”.

„Lucia di Lammermoor” ir viens no skatītāju iemīļotākajiem un kritikas vislabāk novērtētajiem LNO iestudējumiem, iekļauts starptautiskajā TV projektā "Labākā Eiropas opera 2012”.

"Lucia di Lammermoor" sižets balstīts Valtera Skota populārajā romānā "Lammermūras līgava" par nežēlīgu naidu starp divām Skotijas dzimtām 17. gadsimta beigās. Cīņā par bagātību un varu trauslās Lučijas sapņi par laimi un mīlestību sabirzt putekļos... Hipnotiskā galvenās varones ārprāta aina ir opermūzikas visspožākā pērle, bet "Lucia di Lammermoor" – Gaetāno Doniceti visslavenākā opera. LNO iestudējuma darbība noris 20. gadsimta 30. gadu Itālijā, Musolīni ērā.

Iestudējumu veidojuši režisors Andrejs Žagars, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video māksliniece Katrīna Neiburga, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss.

3. martā sākas biļešu pārdošana uz Londonas Simfoniskā orķestra koncertu 25. maijā Latvijas Nacionālajā operā. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros gaidāms unikāls notikums – ar īpašu koncertu pirmo reizi Latvijā viesosies Londonas Simfoniskais orķestris, kas pazīstams kā viens no vadošajiem orķestriem pasaulē. Galvenā viesdiriģenta Daniela Hārdinga vadībā skanēs romantisma laikmeta šedevri – Franča Šūberta 8. simfonija un Gustava Mālera 1. simfonija.

Londonas Simfoniskā orķestra vieskoncertu LNO rīko sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo Operas un baleta teātri. Koncertu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds mākslas festivāla „Tete-a-Tete” ietvaros un nodibinājums „Rīga 2014”.

Londonas Simfoniskais orķestris ir slavenākais no pieciem pasaulē vadošajiem simfoniskajiem orķestriem, izcilu mākslinieku kolektīvs, ko vada galvenais diriģents Valērijs Gergijevs un viesdiriģenti Daniels Hārdings un Maikls Tilsons Tomass. Orķestris ir sadarbojies arī ar pasaulē atzītajiem Latvijas mūziķiem - mecosoprānu Elīnu Garanču, vijolnieku Gidonu Krēmeru, kā arī diriģentiem Marisu Jansonu un Andri Nelsonu. Orķestris regulāri uzstājas Linkolna centrā Ņujorkā, Plejēla zālē Parīzē, Eksanprovansas festivālā, bieži viesojas Tālo Austrumu, Ziemeļamerikas, Eiropas lielāko pilsētu koncertzālēs un maijā uzstāsies arī pie mums Rīgā - Latvijas Nacionālajā operā.

Londonas simfoniskā orķestra mājvieta ir slavenais Barbican mākslas centrs Londonā. Orķestris sniedz ap 140 koncertiem gadā, vienlīdz bieži koncertējot gan Londonā, gan visā pasaulē. Pasaules izcilāko simfonisko orķestru vidū Londonas Simfoniskais orķestris ir līderis ierakstu apjoma un daudzveidības ziņā. Pirmais orķestra gramofona ieraksts ir noticis jau 1912.gadā. Šo vairāk kā simts gadu laikā orķestris ierakstījis neskaitāmus albumus, mūziku filmām un nozīmīgiem plaša mēroga pasākumiem. Skatītājiem visā pasaulē joprojām spilgtā atmiņā ir orķestra uzstāšanās Olimpiādes atklāšanā kopā ar Rovanu Atkinsonu diriģenta sera Saimona Retla vadībā. Londonas simfoniskais orķestris ierakstījis mūziku arī tādām plaši pazīstamām filmām kā „Harijs Poters”, „Zvaigžņu kari”, „Karaļa runa”, „Supermens” un „Drošsirde”.

Londonas simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents Daniels Hārdings bieži sadarbojas ar Drēzdenes Valsts kapelu, Vīnes Filharmoniķiem, Berlīnes Filharmoniķiem, Karalisko „Concertgebouw” orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Leipcigas „Gewandhaus” orķestri, „La Scala” Filharmonisko orķestri. Viņa opermūzikas pieredzē ir jauniestudējumi Milānas La Scala, Karaliskajā Koventgārdena operā Londonā, Zalcburgas un Eksanprovansas festivālos.

Diriģenta Daniela Hārdinga vadībā Londonas simfoniskais orķestris Rīgā atskaņos romantisma spilgtākās simfonijas - Franča Šūberta 8. simfoniju un Gustava Mālera 1. simfoniju.

Biļetes uz koncertu no 3. marta var iegādāties  LNO un "Biļešu paradīzes" kasēs, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv

Londonas simfoniskais orķestris divās minūtēs!

Intervija ar diriģentu Danielu Hārdingu!

Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska izvirzīta Lietuvas Teātra balvai kategorijā Gada operas mākslinieks par Adīnas lomu Gaetāno Doniceti operā „Mīlas dzēriens” Klaipēdas valsts muzikālajā teātrī. Balvu pasniegšana notiks 27. martā Paņevežas drāmas teātrī. Sirsnīgi sveicam Ingu Šļubovsku!

Vairāk par iestudējumu Klaipēdas valsts muzikālā teātra mājas lapā: www.klaipedosmuzikinis.lt

Sirsnīgi sveicam mūsu Lielās Mūzikas balvas ieguvējus!

Balva par mūža ieguldījumu - operdziedātāja Regīna Frinberga.

Gada uzvedums - Jura Karlsona balets-fantāzija "Karlsons lido...". Horeogrāfs Aivars Leimanis, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu mākslniece Ilze Vītoliņa. Pasaules pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 2014. gada 5. oktobrī.

Gada izcilākais Eiropas mūzikas notikums - Riharda Vāgnera tetraloģijas "Nībelunga gredzens" uzvedums Latvijas Nacionālajā operā 2013. gada jūnijā. Diriģents - Korneliuss Meisters, režisori - Viesturs Kairišs un Stēfans Herheims.

Latvijas Nacionālā operasveic arī citus laureātus - Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, komponistu Juris Petraškēviču, pianistus Hertu Hansenu un Reini Zariņu, klarnetistu Egilu Šēferu un diriģentu Jāni Liepiņu!

5. martā, nedēļu pirms operas-lekcijas "Mihails un Mihails spēlē šahu" pasaules pirmizrādes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notika "Sarunas pirms pirmizrādes". Šoreiz bijām devušies ārpus Operas telpām, jo muzeja mēneša eksponāts ir šaha galdiņš, pie kura 1960. gadā Mihails Tāls uzvarēja Mihailu Botviņņiku un kļuva par pasaules čempionu. 

Ar pasākuma apmeklētājiem tikās iestudējuma radošā komanda - komponists Kristaps Pētersons, libretists Sergejs Timofejevs, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, horeogrāfs Kirils Burlovs, kā arī Mihaila Tāla draugs un treneris, šaha meistars Valentīns Kirilovs.

Komponista Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva operas-lekcijas "Mihails un Mihails spēlē šahu" pirmizrāde notiks LNO Jaunajā zālē 12. martā. Nākamās izrādes 13. un 21. martā, 23. maijā, 7. un 10. jūnijā. Iestudējumu veido diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki MAREUNROL'S, hoereogrāfs Kirils Burlovs, video mākslinieks Karloss Franklins. Lomās iejutīsies operas solisti Dana Bramane, Armands Siliņš, Juris Ādamsons, Ieva Parša, Andris Lapiņš u.c. Izrādē darbosies 32 dalībnieki (četrpadsmit kameransambļa mūziķi, astoņi dziedātāji, astoņi dejotāji un divi diriģenti) - tik, cik figūras ir vienā šaha spēlē. Iestudējums iekļauts Rīga 2014 - Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā.

Foto: Ieva Štrāle

Iestudējumu atbalsta: un

Latvijas Nacionālā opera un operas mākslinieki sūta sirsnīgus sveicienus izcilajai operdziedātājai Inesei Galantei, kurai 12. martā aprit apaļa jubileja. Inese Galante ir viena no visu laiku starptautiski atzītākajām un pazīstamākajām latviešu operdziedātājām. Viņas vārds asociējas ne tikai ar izcilu muzikālo sniegumu, bet arī apbrīnojamu personību.

Inese Galante jau studiju gados Latvijas Mūzikas akadēmijā kļuvusi par Latvijas Nacionālās operas solisti. Viņas spožā operdziedātājas karjera saistīta ar tādiem leģendāriem operteātriem kā Sanktpēterburgas Marijas teātri, Manheimas Nacionālo teātri, Diseldorfas Deutsche Oper am Rhein, Parīzes Elizejas lauku teātri, Glāzgovas Karalisko operas teātri, Stokholmas Karalisko operu, Maskavas Lielo teātri un citiem. Dziedātāja uzstājusies gandrīz visā pasaulē un viņas ieraksti vairākās valstīs ieņēmuši mūzikas ierakstu topu augstākās vietas. 2005. gadā operdziedātājai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Latvijas skatītājiem bijusi iespēja dzirdēt Ineses Galantes brīnišķīgo soprānu tādās lomās kā Violeta „Traviatā”, Mimī „Bohēmā”, Čo-čo-sana „Madama Butterfly”, Adīna „Mīlas dzērienā”, Džilda „Rigoleto”, titullomās „Aīdā” un „Jenūfā” un citās. Pēdējos gados māksliniece bieži piedalās Latvijas Nacionālās operas galā koncertos.

Inesi Galanti jubilejā sveic arī Latvijas Nacionālās operas mākslinieki.

Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš: „Pirmā, neaizmirstamā tikšanās ar Inesi Galanti man bija 1980.gadu beigās, kad ar Emīla Dārziņa zēnu kori viņa piedalījās kopīgā koncertturnejā. Inese ir īsta operas dīva – viņa to eksponē visās dīvas nozīmēs. Viņā ir kaut kas netverams, ne no mūsu pasaules, ne tikai emocionāli, bet arī muzikāli. To ļoti labi var just, sadarbojoties ar viņu. Inese stāv pāri visām tradīcijām un viņas personība mūzikai piešķir unikālu skatījumu, spēj pārliecināt un aizraut. Es gribu viņai vēlēt veselību, lai realizēt visas ieceres – gan tās, kuras ir gadu gaitā darītas, gan arī jaunās idejas”.

Latvijas Nacionālās operas solists Andris Ludvigs: „Lai arī mums nav bijis tik daudz kopīgu koncertu, tomēr iespaids par Inesi ir neaizmirstams. Viņa ir māksliniece no papēžiem līdz matu galiņiem. Ja kāds jautātu kādai ir jābūt īstai māksliniecei, dīvai – tad tā ir Inese Galante. No viņas nāk tik gaišs starojums. Viņa ir ne tikai brīnišķīga dziedātāja, bet ar viņu ir ļoti patīkami parunāt, vienmēr padalīsies ar kādu jauku padomu. Inesei jubilejā vēlu veselību, enerģiju un visu to labāko!”.

Latvijas Nacionālās operas soliste Evija Martinsone: „Inese Galante ir skatuves dižākā dīva. Viņai nepiemīt liela mākslinieka untumi, bet gan bezgala liela sirsnība. Ineses Galantes apburošās balss ieraksti bija iemesls, kādēļ vispār tik ļoti iemīlēju mūziku un dziedāšanu. Patiesībā, viņa ir mana vislielākā autoritāte, kuru ļoti cienu un apbrīnoju. Vēlu Inesei saglabāt to dzīvesprieku, radošo garu un brīnumaino eleganci, kas viņai piemīt gan ārēji, gan arī apburošajā dziedājumā. Vēlu veselību, radošas izdošanās un veiksmi!”.

Latvijas Nacionālā opera Inesei Galantei jubilejā novēl daudz laimes, kā arī nerimstošu enerģiju un iedvesmu turpmākajiem panākumiem!

Latvijas Nacionālā opera, atsaucoties lielajai skatītāju interesei, sāk rīkot atvērtās ekskursijas, uz kurām reizi mēnesī aicina ikvienu interesentu.

Vai kādreiz, apmeklējot izrādes Latvijas Nacionālajā operā, esat iedomājušies, cik spuldzīšu ir lielajai lustrai, cik sver dzelzsbetona priekškars vai kas saista LNO ēku ar elektrifikāciju? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem sniegs mūsu zinošie gidi. Ekskursijas gaitā jūs apskatīsiet LNO vēsturisko un jauno ēku, uzkāpsiet uz LNO skatuves, gūsiet ieskatu nama un trupas vēsturē un uzzināsiet, kā darba process teātrī notiek šodien.

Atvērtās ekskursijas notiks reizi mēnesī 22. martā, 13. aprīlī, 10. maijā un 15. jūnijā. Katrā no šiem datumiem pulksten 14:00 ekskursija notiks latviešu valodā, bet pulksten 15:00 – angļu valodā.

Vasaras periodā no 28. jūnija līdz 9. augustam atvērtās ekskursijas notiks katru sestdienu – plkst. 16.00 krievu valodā, plkst. 17.00 angļu valodā.

Ekskursijas Latvijas Nacionālajā operā organizētām grupām notiek jau vairāk nekā piecus gadus. Īpaši populāras tās ir tūristu vidū, bet starp apmeklētājiem ir arī Latvijas iedzīvotāji, īpaši skolēni.

Biļetes cena pieaugušajiem: € 8.00 (Ls 5.62)

Studentiem, uzrādot ISIC karti – 15% atlaide no pieaugušo cenas:  € 6,80 (Ls 4.78)

Skolēniem un Latvijas Republikas pensionāriem: € 3.00 (Ls 2.11)

Biļetes var iegādāties LNO un "Biļešu paradīzes" kasēs, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv

Plašāka informācija par ekskursijām lasāma šeit: http://www.opera.lv/lv/izglitiba/ekskursijas

Latvijas Nacionālā opera starptautiskās Eiropas Operas dienas ietvaros aicina vidusskolu 9.-12. klašu skolēnus piedalīties vēl nebijušā konkursā „Ceļojums uz operu”. Tā galvenā balva ir ceļojums divām personām uz saulaino Itāliju.

Pēc diviem mēnešiem, 10.maijā Eiropā svinēs starptautisko Operas dienu, kuras devīze šogad ir „Ceļojums uz Operu”(Journey to the Opera). Latvijas Nacionālā opera šajā ceļojumā uz operu aicina 9.-12. klašu skolēnus. Jaunajiem skatītājiem būs iespēja piedalīties vēl nebijušā konkursā, kur galvenā balva ir ceļojums divām personām uz operas dzimteni - Itāliju. 

Konkursa „Ceļojums uz operu” norises laiks ir no 13. marta līdz rezultātu paziņošanai 9.maijā. Pirmajā kārtā katram pretendentam jāatbild uz konkursa jautājumiem par Latvijas Nacionālo operu un operas mākslu.

Konkursa anketa pieejama ŠEIT

Aizpildīto anketu sūtiet uz konkurss@opera.lv

Trīsdesmit labākie pirmās kārtas dalībnieki piedalīsies otrajā kārtā – eseju konkursā par Žorža Bizē operas „Karmena” izrādi, kuru finālisti būs aicināti noskatīties 13. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā.

Konkursam iesniegtos jauniešu darbus vērtēs Latvijas Nacionālās operas izvēlēta žūrija Latvijā pazīstamu operas žanra speciālistu, muzikologu un mūzikas žurnālistu sastāvā. Trīsdesmit labākās esejas būs publicētas Latvijas Nacionālās operas mājas lapā, kur par savu favorītu ikviens varēs nobalsot interneta balsojumā.

Latvijas Nacionālā opera jauniešiem dos iespēju ne tikai izbaudīt muzikālo ceļojumu, kas sākas brīdī, kad operas zālē izdziest gaismas, bet arī galvenajā balvā iegūt ceļojumu divām personām uz operas dzimteni Itāliju, kuru saņems divu labāko eseju autori. Pieciem labākajiem dalībniekiem Latvijas Nacionālā opera piešķirs veicināšanās balvas.

Eiropas Operas dienas notiek kopš 2007. gada. To mērķis ir piesaistīt jaunas auditorijas, svinot operas mākslas svētkus un sveicot visus šī izcilā un daudzveidīgā žanra veidotājus. Opera ir unikāls mākslas veids, kas pārkāpj gan nacionālās, gan valodas barjeras. Tā vienmēr ir bijusi aktuāla skatuves māksla, kas izcili uz skatuves ataino cilvēku dzīves uztveri un domāšanu.

Šogad Eiropas operas diena tiks atzīmēta jau astoto reizi. Tajā piedalīsies vairāk nekā 70 operas un teātri no 19 valstīm. Plašāka informācija par Starptautisko Eiropas operas dienu atrodama šeit.

Nolikums un plašāka informācija par konkursu „Ceļojums uz operu” piejama ŠEIT.

Konkursa sadarbības partneris 

Konkursu atbalsta tūrisma birojs  .

Latvijas Nacionālajā operā 2. aprīlī pēdējā šīs sezonas Džakomo Pučīni operas „Bohēma” izrāde būs īpaša – Mimī dziedās izcilais soprāns Inga Kalna, un pirmo reizi Latvijas Nacionālajā operā diriģēs šī gada jubilārs, pazīstamais latviešu diriģents Ilmārs Lapiņš.

Pavisam drīz, 17. maijā, Latvijas Nacionālajā operā Inga Kalna sniegs krāšņu solokoncertu ievērojamā britu diriģenta Džuliana Reinoldsa muzikālajā vadībā. Bet pirms tam, ieskandinot pavasari Rīgā, Ingas Kalnas apburošo balsi varēs dzirdēt šīs sezonas pēdējā Džakomo Pučīni operas „Bohēma” izrādē 2. aprīlī.

Inga Kalna ir trīskārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (1995, 1998, 2002). Soliste ir arī Goldberg Operatic Prize (Lielbritānija, 1997) ieguvēja un Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award konkursa (Lielbritānija, 1999) 1.vietas ieguvēja. Dziedātāja viesojusies Itālijā, Francijā, Anglijā, Kanādā, ASV, Izraēlā, Zviedrijā, Somijā, Šveicē, Holandē un citur. 2008.gadā Inga Kalna debitēja divos prestižos Eiropas mūzikas festivālos Minhenē un Zalcburgā, kā arī apbūrusi kritiķus un skatītājus daudzās valstīs un lielos operteātros.

Pie diriģenta pults „Bohēmas” izrādē stāsies pasaulē pazīstamais latviešu diriģents Ilmārs Lapiņš, kurš nesen nosvinējis savu 70 gadu jubileju. Šī izrāde ir veltīta viņa jubilejai un to svinēsim arī mēs, baudot Latvijas Nacionālās operas orķestra skanējumu Ilmāra Lapiņa vadībā. Kopš 2009. gada Ilmārs Lapiņš ir Irkutskas apgabala filharmonijas Gubernatora orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Bijis galvenais diriģents Ufas operā, Tomskas un Sverdlovskas simfoniskajos orķestros, Mostaras simfoniskajā orķestrī, Vīnes Jaunā kamerorķestra, Maskavas Valsts simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. Strādājis par diriģentu Jaroslavļas Valsts filharmonijā (Krievija), Tatārijas Akadēmiskajā operas un baleta teātrī, Klaipēdas Muzikālajā teātrī, Belgradas Nacionālajā operā, Maskavas Lielajā teātrī, Veronas operā. Pirmo reizi Latvijas Nacionālajā operā Ilmārs Lapiņš diriģēs 2.aprīlī.

Pučīni liriskā meistardarba„Bohēma” varoņi ir tipiski 19. gadsimta nogales parīzieši: dzejnieks Rūdolfs, mūziķis Šonārs, filozofs Kolēns un mākslinieks Marsels. Draugu nabadzīgajā, bet jauneklīgi nebēdnīgajā ikdienā ienāk zīda izšuvēja Mimī. Taču meitenes liktenis jau izšķirts - pat Rūdolfa mīlestība nespēj viņu glābt... Zaudējuma sāpes remdē vienīgi draugu atbalsts.

Šī ir izrāde, kas ļauj novērtēt mīlu, mākslu, draudzību un dzīvesprieku. Līdzās Ingas Kalnas atveidotajai Mimī, romantisko parīziešu lomās iejutīsies arī Murats Karahans, Dana Bramane, Jānis Apeinis, Armands Siliņš un Rihards Mačanovskis.

Iestudējums Pētera Krilova režijā pirmizrādi piedzīvoja 1995.gada vasarā Dailes teātra telpās, jo LNO ēka vēl tika remontēta. Skatītāji šo izrādi ir tik ļoti iemīlējuši, ka „Bohēma” valdzina Latvijas Nacionālās operas skatītājus vēl šodien.

Biļetes: LNO un "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv

Viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas baletdejotājiem Haralds Ritenbergs 27. martā saņems Helēnas-Tangijevas balvu, ko, atzīmējot Straptautisko teātra dienu, tradicionāli pasniedz Latvijas Teātra darbinieku savienība.

Haralds Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976. gadam. Viņš kļuva par pēckara paaudžu romantiskā baleta skaistuma un apgarotības etalonu, it īpaši kopā ar teātra absolūto baleta prīmu un leģendu Veltu Vilciņu. Šo gadu laikā nodejotas vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas, no kurām slavenākās - Zigfrīds „Gulbju ezerā”, princis Alberts „Žizelē”, titulloma baletā „Šakuntala”, Girejs „Bahčisarajas strūklakā”, Pērs Gints, Fēbs „Parīzes Dievmātes katedrālē”, Francis „Pie Zilās Donavas”,  Romeo „Romeo un Džuljetā”.

Haralda Ritenberga mākslinieciskos dotumus aktīvi izmantoja arī latviešu mākslas kino – te jāmin viņa atveidotās galvenās lomas kinofilmās „Šķēps un roze”, „Nauris”, „Vella kalpi” un „Vella kalpi vella dzirnavās”, kuras izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību.

Līdztekus šai piepildītajai mākslinieka karjerai Haralds Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1982. gadā kļuva par RHV direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. Viņa vadībā ir izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji, tādējādi nodrošinot mākslinieka darba un ideālu pārmantojamību tālākajās paaudzēs.

„Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50.-60. gadu publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda,” Haraldu Ritenbergu raksturojusi baleta zinātniece Ija Bite.

Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. – Aivars Leimanis, 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa, 2011. gadā – Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs, 2012. gadā - baletdejotājs, pedagogs-repetitors un horeogrāfs Vladimirs Cukānovs, 2013. gadā – baletdejotājs un repetitors Modris Cers.

Latvijas Teātra darbinieku savienība jau tradicionālo, atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, pasniedz balvas Teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem.

Šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktriseLāsma Kugrēna.Harija Liepiņa balva nonāks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Leonīda Lencarokās, bet Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogsHaralds Ritenbergs. Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.Laureāti tiks apbalvoti ar naudas balvām un 2013.gadā tika iedibināta tradīcija – pasniegt laureātiem īpašus, mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes - ordeņus.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.

Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš pārstāvji.

20. martā Žorža Bizē operā „ Karmena” piedalīsies izcils solistu sastāvs: titullomā būs Oksana Volkova, Eskamiljo lomā iejutīsies Kosts Smorigins, Hosē – Andris Ludvgs, Mikaēla – Dana Bramane. Pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš.

Kosts Smorigins šosezon Eskamiljo lomu dzied arī Karaliskajā Koventgārdena operā Londonā un Zempera operā Drēzdenē. Šo lomu viņš dziedājis arī Zalcburgas Lieldienu festivālā sera Saimona Retla vadībā, Pekinas Nacionālajā skatuves mākslu centrā, Berlīnes Valsts operā un citviet. 2013./2014. gada sezonu dziedātājs sāka ar Pjetro lomu operā „Simons Bokanegra” – tapa ieraksts kopā ar Dmitriju Hvorostovski, Ildaru Abdrazakovu un Barbaru Fritoli. Londonas Karaliskās Koventgārdena operas jauno mākslinieku programmas absolvents dziedājis arī Milānas La Scala, Maskavas Lielajā teātrī, Eksanprovansas festivālā, Santjago operā un, protams, dzimtajā Lietuvā. LNO publikai viņš jau pazīstams gan kā Eskamiljo, gan Dons Žuans. „Smorigins ir absolūti harismātisks – gan fiziski, gan vokāli," dziedātāju raksturojis The Guardian kritiķis Tims Ešlijs.

Karmenas lomā iejutīsies Latvijas opermīļiem jau pazīstamā Metropolitēna operas un Maskavas Lielā teātra soliste Oksana Volkova. Viņa ir daudzu nacionālu un starptautisku vokālo konkursu uzvarētāja, tostarp ieguvusi 1. vietu XXII Starptautiskajā Mihaila Gļinkas konkursā un Antonīna Dvoržāka konkursā. Šobrīd viņa ir Maskavas Lielā teātra soliste. Ar šo kompāniju 2010. gada vasarā viesojusies Karaliskajā Koventgārdena operā un Madrides Teatro Real, dziedot Olgas lomu „Jevgeņijā Oņeginā”. 2012./2013. gada sezonā viņa debitēja Metropolitēna operā Madalēnas lomā operā „Rigoleto”, bet šosezon šajā teātrī dziedāja Olgu „Jevgeņijā Oņeginā” maestro Valērija Gergijeva vadībā, kur viņas partneri bija Anna Ņetrebko, Marjuss Kveceņs un Pjotrs Bečala. 2013./2014. gada sezonā viņa dzied Madalēnu „Rigoleto” Bavārijas Valsts operā, titullomu „Karmenā” Maskavas Lielajā teātrī, plašā viesizrāžu turnejā pa Japānu un LNO u.c.

Biļetes LNO un „ Biļešu Paradīzes”  kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv

20. un 21. martā Latvijas Nacionālajā operā notiek Eiropas operas akadēmiju tīkla (enoa) 2014. gada pavasara konference Rīgā, kurā piedalās vairāk kā divdesmit dalībnieki no dažādām Eiropas operu institūcijām. Galvenie sarunu temati konferencē ir par jaunu iestudējumu radīšanu, meistarklasēm un jauno mākslinieku iespējām realizēties. Konference notiek laikā, kad Latvijas Nacionālajā operā skatāma enoa atbalstītā Kristapa Pētersona opera-lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu” izrāde.

enoa mērķis ir izglītot jaunos profesionāļus – dziedātājus, komponistus, režisorus, libretistus un pianistus, palīdzot viņiem no mācekļiem kļūt par meistariem. enoa iniciators ir Eksanprovansas festivāls, kas programmas divu gadu darbības laikā tajā iesaistījis 11 Eiropas operas institūcijas - Queen Elisabeth Music Chapel (Beļģija), Verona Accademia per l’Opera Italiana (Itālija), BayerischeTheaterakademie August Everding München (Vācija), Albéniz Foundation (Spānija), Latvijas Nacionālā opera,  Teatr Wielki - Opera Narodowa (Polija), LOD (Beļģija), Calouste Gulbenkian Foundation (Portugāle), Aix-en-Provence Festival (Francija), Aldeburgh Music (Anglija).

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas 2010.gadā ir veiksmīgi iesaistījusies šajā unikālajā projektā. Šis Eiropas operas akadēmiju tīkls stimulē jaunu operu rašanos, nodrošina jaundarbu cirkulāciju starp valstīm, dodot iespēju Latvijas Nacionālajai operai būt pieejamai plašai publikai.

Pie mums Latvijas Nacionālajā operā enoa projekta ietvaros jau ir notikušas vairākas vērtīgas starptautiskas meistarklases, ko ir vadījuši tādi pasaules līmeņa mākslinieki kā dziedātāja Inga Kalna (Latvija), režisore Irina Ličagina (Krievija), vokālie pedagogi Anita Garanča (Latvija), Aksels Everarts (Beļģija), Paolo de Napoli (Itālija),aktiermeistarības pasniedzējs Sergejs Terehovs (Krievija) u.c. Kā arī mūsu jaunajiem māksliniekiem ir bijusi iespēja doties uz enoa rīkotajām meistarklasēm un gūt pieredzi arī citās valstīs. enoa projekta meistarklasēs ir piedalījušies tādi jaunie, talantīgie dziedātāji kā Laura Grecka, Gunta Cēse, Agris Hartmanis, Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva, Mihails Čulpajevs, Rihards Millers, Kalvis Kalniņš, Dainis Skutelis u.c.

20. un 21. martā konferencē piedalās vairāk nekā divdesmit dalībnieki no visām projekta dalīborganizācijām. Konferences vieta un laiks nav izvēlēts nejauši - vieta, jo šogad Rīga ir kultūras galvaspilsēta un laiks, jo tieši 21. martā notiek enoa atbalstītā Kristapa Pētersona opera-lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu” izrāde. Komponists Kristaps Pētersons 2012. gada vasarā devās uz Franciju, Eksprovansas festivālu, kura laikā apmeklēja enoa meistarklases “Opera in creation”. Kā vislielāko ieguvumu viņš min tikšanos ar ungāru komponistu un diriģentu Peteru Etvošu, kurš komentēja Kristapa Pētersona jaundarbu un dalījās savā pieredzē. Šo meistarklašu laikā Kristaps iepazinās ar videomākslinieku Karlosu Franklinu, kurš vēlāk arī pievienojās operas-lekcijas “Mihails un Mihails spēlē šahu” radošajai komandai.

enoa šogad aprit pieci gadi un, atzīmējot šo apaļo pastāvēšanas jubileju, konferences dalībnieki runās par tuvāko gadu plāniem. Divu dienu darba sesijās konferences sarunu temati būs par jaunu iestudējumu radīšanu, meistarklasēm, kā arī idejām, kā radīt lielākas iespējas jaunajiem māksliniekiem pierādīt sevi uz lielās skatuves.

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

23. martā pirmajam un ilggadējam Latvijas Nacionālās operas diriģentam un vadītājam Teodoram Reiteram (1884-1956) šogad aprit 130 gadi. Teodors Reiters ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas Nacionālās operas izveidē gan kā galvenais diriģents, gan arī vadot šo operteātri.

Diriģents Teodors Reiters ir dzimis 1884.gada 23. martā Vidzemes malienē, Ļaudonas pagasta „Muižniekos”. Diriģēšanu viņš studējis Petrogradas konservatorijā pie krievu komponista un diriģenta Nikolaja Čerepņina, kā arī kompozīciju pie izcilā latviešu komponista un mūzikas pedagoga Jāzepa Vītola. Teodors Reiters ilgus gadus bija Latvijas Nacionālās operas diriģents, kā arī tās vadītājs, „Reitera kora” dibinātājs, četru vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un vairāku Triju Zvaigžņu ordeņu ieguvējs. 1998.gadā tika dibināts arī Teodora Reitera fonds, kas atbalsta jauno talantu izaugsmi.

Teodors Reiters savu dzīvi pilnībā veltīja divām savām sirdslietām - Latvijas Nacionālajai operai un „Reitera korim”. 1918. gadā komponista Jāzepa Vītola un diriģenta Teodora Reitera Petrogradā dibinātā „Latvju opera” ierodas Rīgā un uzsāk darbību bijušā Rīgas 2. Pilsētas teātra telpās. 1919. gadā abu Pilsētas teātru ēkas tiek nacionalizētas un „Latvju operas” trupa pārceļas uz tagadējās Latvijas Nacionālās operas telpām.

Pavisam Latvijas Nacionālajā operā Teodors Reiters ir diriģējis piecdesmit sešas operas, piecus baletus, divas operetes un neskaitāmus koncertus. Teodors Reiters bijis ne tikai klausītāju un mūziķu mīlēts diriģents, bet arī Latvijas Nacionālās operas direktors (1918, 1922-1926., 1931-1934). Vadot operteātri, Teodors Reiters īpaši atbalstīja latviešu oriģināloperu radīšanu un uzvešanu Latvijas Nacionālajā operā. Teodora Reitera muzikālajā vadībā tika pirmuzvestas Jāzepa Mediņa „Vaidelote” (1927), Alfrēda Kalniņa „Salinieki” otrās redakcijas „Dzimtenes atmoda” (1933), opera „Baņuta” jaunā redakcijā, kā arī Mārtiņa Jansona opera „Tobago” (1939).

Teodors Reiters bija īstens Riharda Vāgnera mūzikas cienītājs. Latvijas Nacionālajā operā Vāgnera mūzika skanēja diezgan bieži, jo Teodors Reiters bija izcils Vāgnera mūzikas interprets un diriģents. Iespējams, tieši tādēļ 1918. gada 15. oktobrī Latvijas Nacionālā opera tika atklāta ar Riharda Vāgnera operas „Klīstošais holandietis” pirmizrādi.

Sevišķi nozīmīgs Teodoram Reiteram bija kora skanējums izrādēs, tādēļ viņš pret kori bija īpaši prasīgs. Arī savu izloloto „Reitera kori” viņš iesaistīja operas izrādēs, aicinot to piedalīties Vāgnera operās „Tanheizers”, „Nirnbergas meistardziedoņi” un „Parsifāls”.

Pēc piecpadsmit gadu darbības operā Teodors Reiters atzīst: „Man personīgi opera kļuvusi mīļāka par visu. Tur esmu savu dzīvi, savas spējas, savus nervus ielicis, esmu darījis, ko varējis. Opera bijusi viss manas dzīves mērķis, tā ir mana sirdslieta vēl šai stundā”.

„Ar darbu, gribu, pienākuma sajūtu, neizsīkstošu enerģiju piesātināta dzīve. Spilgta personība latviešu mūzikas dzīvē un aizraujošs dziesmu tulks. Tūdaļ pēc gaismas nodzišanas zālē, spraigām kustībām, laipnu smaidu diriģenta pultī ierodas stāvs, kura kustību kontūras saista kā māksliniekus orķestrī un uz skatuves, tā arī klausītājus vistālākā vietā zālē. Ar vērīgiem vēzieniem vai glāstošiem mājieniem Reiters liek orķestrim pieņemties spēkā vai norimt apbrīnojami sirsnīgā melodijā. Pēc nerimstošiem aplausiem uz skatuves parādās diriģents, kura kautrā palocīšanās pauž pateicību par publikas kontaktu ar māksliniekiem orķestrī un tēlotājiem uz skatuves. Tādu visvairāk operas apmeklētāji pazīst Teodoru Reiteru,” 1942.gadā rakstījis dramaturgs Eduards Grīnvalds.

Latvijas Nacionālā opera ar patiesu cieņu piemin šo izcilo diriģentu un personību Teodoru Reiteru 130 gadu jubilejā! Mēs esam lepni par to, ka šis operteātris ir bijusi un ir mājvieta tādiem talantiem, kuri mākslu rada iedvesmā un dziļā mīlestībā pret šo darbu.

26. martā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas valsts vizītes Latvijā ietvaros Latvijas Nacionālajā operā viesojās Zviedrijas karaliene Silvija un Latvijas Valsts prezidenta kundze Dace Seisuma.

Zviedrijas karaliene tikās ar LNO valdes priekšsēdētāju Zigmaru Liepiņu, apskatīja LNO vēsturisko ēku. Beletāžas zālē viņu sveica LNO soliste Evija Martinsone ar Grāfienes āriju no Mocarta operas „Figaro kāzas”  un LNO solists Rihards Mačanovskis ar Lūcijas Garūtas solodziesmu „Mūzai” koncertmeistara Mārtiņa Zilberta pavadījumā.  Augstās viešņas ielūkojās LNO darba ikdienā, apmeklējot Sergeja Prokofjeva operas „Mīla uz trim apelsīniem”  mēģinājumu. Savukārt Jaunajā zālē priekšnesumus sniedza Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēknes ar horeogrāfes Ritas Harlapas miniatūru, kā arī Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki Nataļja Lipska, Viktorija Jansone un Arturs Sokolovs, kas dejoja fragmentu no Jura Karlsona un Aivara Leimaņa baleta „Karlsons lido...”, kas tapis pēc izcilās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes populārā darba motīviem. 

Noslēgusies LNO Starptautiskās operas dienas ietvaros izsludinātā konkursa „Ceļojums uz operu”  pirmā kārta, kurā bija aicināti piedalīties 9. – 12. klašu skolēni. Konkursa pirmajā kārtā saņēmām 96 anketas no visas Latvijas, no pretendentiem tika izraudzīti trīsdesmit finālisti.

Finālisti  13. aprīlī skatīsies Žorža Bizē operas „Karmena”  izrādi, un līdz 22. aprīlim iesniegs eseju par šo iestudējumu. Uzvarētājus noteiks žūrija – LNO galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš,  operdziedātāja Kristīne Zadovska, muzikologs Mikus Čeže, laikraksta „Diena”  mūzikas žurnāliste Inese Lūsiņa u.c. Ar esejām www.opera.lv varēs iepazīties un par savu favorītu nobalsot ikviens interesents. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti Starptautiskajā Operas dienā – 9. maijā.

Divu labāko eseju autori katrs saņems ceļojumu divām personām uz operas dzimteni Itāliju (balvu nodrošina tūrisma birojs „Relaks Tūre”). 3.-7. vietas ieguvēji un interneta balsojuma uzvarētājs saņems ielūgumus uz LNO izrādēm.

Pirmās kārtas uzvarētāji:

Evija A., Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

Agnese Abramāne, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola,

Tatjana Andrejeva, Rīgas 21. vidusskola

Paula Auzāne, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Zane Bedikere, Ogres 1. vidusskola

Tatjana Čornaja, Daugavpils Valsts ģimnāzija

Mārtiņš Dubovskis, Daudzeses pamatskola

Andris Ērglis, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Sarmīte Gaidule, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija

Alīna Helde, Valdemārpils vidusskola

Lāsma Jansone, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija

Ieva Jokste, Krāslavas Valsts ģimnāzija

Jurģis Kalniņš, Siguldas Valsts ģimnāzija

Krista Klints, Jelgavas Valsts ģimnāzija

Ģirts Kustovs, Rīgas 3. arodskola, Rīgas Vakara ģimnāzija

Ilva Langrate, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Kristiāna Lazda, Āgenskalna Valsts ģimnāzija

Samanta Liepiņa, Rīgas 6. vidusskola

Laura Malinovska, Viļānu vidusskola

Arta Matelsone, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija

Marta Muižniece, Jūrmalas Valsts ģimnāzija

Līva Nizina, Dzērbenes vidusskola

Ieva Ozola, Aizputes vidusskola

Ērika Skarda, Rīgas Teikas vidusskola

Elvijs Stepens, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija

Agneta Švarce-Švampāne, Gulbenes novada valsts ģimnāzija

Paula Timmermane, Limbažu 3. vidusskola

Elizabete Vērmane, Rīgas Franču licejs

Kristaps Zablinskis, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Monta Zilvere, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskola

Ar katru no uzvarētājiem LNO pārstāvji sazināsies personīgi.

Liels paldies visiem, kas piedalījās konkursā!

Konkursa sadarbības partneris  

Konkursu atbalsta tūrisma birojs  .

Svētdien, 6. aprīlī, 19.00 LNO notiks šogad pēdējā Džakomo Pučīni operas "Toska"  izrāde.

Pie diriģenta pults izrādē stāsies Modests Pitrens. Titullomā iejutīsies Helikona operas soliste - fasicinējošā Svetlana Sozdateļeva, kura dzied arī La Monnaie operā Briselē, Berlīnes Komiskajā operā, Nīderlandes operā, Glaindbornas festivālā, Marijas teātrī un citur. Kavaradosi tēlā žilbinās Andris Ludvigs, bet Skarpijas lomā iejutīsies Jānis Apeinis.

LNO iestudējumu veidojuši režisors Dmitrijs Bertmans, scenogrāfs Andris Freibergs un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Pirmizrādi tas piedzīvoja 2004. gadā, bet 2012. gadā notika atjaunojuma pirmizrāde.

2015. gada Rīgas Operas festivāls būs veltīts Džakomo Pučīni daiļradei, un „Toska”  ir viena no izcilā itāļu komponista operām, kas tiks iekļauta festivāla programmā. 

Biļetes: www.bilesuparadize.lv

7. aprīlī izcilajai latviešu operdziedātājai Solveigai Rajai aprit 70 gadi. Vairāk nekā divdesmit gadus viņas dziļais, sievišķīgi daudzkrāsaini tembrētais, gaišais soprāns apbūra Latvijas Nacionālās operas apmeklētājus. Latvijas Nacionālā opera ar lielu pateicību par radošo ieguldījumu sveic Solveigu Raju apaļajā jubilejā!

„Mīliet mākslu – tā ir dvēseles kultūras radītāja!” ar šādu vēlējumu jubilāre ir paskaidrojusi visu savu skatuves un dzīves piepildījumu.

Solveiga Raja ir izcila latviešu dziedātāja, kura vairāk nekā 20 gadus ar savu apburošo balsi un neatkārtojamo personību apbūra Latvijas Nacionālajā operas apmeklētājus.Solveiga Raja pierādīja, ka viņas māksla ir mērojama pasaules līmenī. Ar pašu grūtāko, pašu sarežģītāko, ko vien dramatiskajam soprānam izvirza opera. Viņai piemīt balss spēks un plastika, dramatisks pārdzīvojums un dvēseles vissmalkākās vibrācijas, izturība, kā arī apbrīnojama vokālā tehnika. Solveiga Raja mūsu operā parādījās tieši tajā brīdī, kad līdz ar Žarmēnas Heines-Vāgneres aiziešanu no skatuves teātris juta vislielāko nepieciešamību pēc jauna, perspektīva dramatiskā soprāna. Solveiga Raja bija pārsteigums, jo neviens viņu nezināja. Visspilgtāk Solveigas Rajas balss īpatnības un cilvēciskā būtība atklājās Džuzepes Verdi, Rudžero Leonkavallo, Frančesko Čilea un Džakomo Pučīni operās. Neaizmirstamākās lomas, kuras viņa dziedāja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves bija Amēlijas loma Džuzepes Verdi „Masku ballē”, Violeta „Traviatā”, Leonora „Trubadūrā”, Toskas loma Džakomo Pučīni „Toskā”, ka arī dejiskā Salome Riharda Štrausa operā „Salome”.Solveigas balss ir skanējusi daudzviet pasaulē, ne tikai Latvijā, Igaunijā, Krievijā, bet arī Baltkrievijā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā, Bulgārijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā un pat Kanādā.

Solveiga Raja ir dzimusi 1944.gada 7. aprīlī Cēsu pusē. Mācījusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, bet 1966.gadā uzsākusi mācības Ļeņingradas konservatorijā pie profesores Antoņinas Grigorjevas. Vēlāk mākslinieces dzīvesbiedru – igauņu baletmeistaru režisoru Ennu Raju pēc Ļeņingradas konservatorijas beigšanas sūtīja darbā uz Joškarolu. Arī Solveiga devās turp un vienu gadu aizvadīja pilsētas muzikālajā teātrī, bet tālākos divus – Kazaņas operas un baleta teātrī. Kazaņā notika gluži negaidīts, izšķirošs pagrieziens viņas mākslinieciskajā attīstībā. Liktenīga kļuva tikšanās ar Kazaņas konservatorijas profesori Valentīnu Lazko. Šī profesore Solveigai bija liels palīgs un iedvesmas avots viņas tālākajā dziedātājas karjerā. Visu Kazaņā iegūto Solveiga Raja lika lietā Tallinas operā, kur viņu aizveda tālākie dzīves ceļi. Tallinā Solveigas priekšnesumus noklausījās Rīgas operas pārstāvji un drīz vien viņa saņēma ielūgumu dziedāt Rīgā. 1976.gada sākumā dziedātāja kļuva jau par Rīgas operas teātra solisti.

Solveigas Rajas visspēcīgākā īpašība bija un ir viņas darba spējas un neatlaidība: „Nav svarīgs daudzums, stundu skaits, svarīgs ir rezultāts. Katru reizi tas darbs ir jāceļ augšā, un katru reizi ir grūti, un katru reizi vajag labāk. Vai tu ātri to panāc vai lēnām, tas gan nav svarīgi”. Dziedātāja vairākus gadus bija nodarbojusies ar mākslas vingrošanu, kas palīdzēja gan skatuves tēlam, gan dziedāšanai. Un viens no visspilgtākajiem piemēriem bija viņas Salomes loma, ar kuru viņa apbūra daudzus Latvijas Nacionālās operas skatītājus. Solveigas vīrs baleta horeogrāfs Enns Raja speciāli viņai radīja horeogrāfiju šim uzvedumam un sarežģīto Salomes lomu viņa izpildīja ar visu savas personības un ķermeņa grāciju - dziedājumu turpināja deja, deju papildināja balss, gaitu vadīja mūzika. „Kustība dod brīvību. Man patīk būt brīvai, es tāda esmu”, atzina Solveiga.

Diriģents Rihards Glāzups, kurš ilgus gadus sadarbojās ar dziedātāju, apgalvoja: „Labu dziedātāju ir daudz, bet Solveiga Raja ir personība. Viņa dzied ar sirdi”. Un šo atziņu apstiprināja viņas pašas vārdi: „Mākslinieks nedrīkst iziet uz skatuves tikai tādēļ, lai parādītu – lūk, cik skaisti es dziedu! Svarīgi ir prast pateikt arī citiem kaut ko no tā, ko zinu, jūtu un domāju es”.

Šogad 70 gadu jubileju svin arī diriģents Ilmārs Lapiņš, kurš nupat savas jubilejas gadā Latvijas Nacionālajā operā diriģēja Pučīni „Bohēmu” ar solisti Ingu Kalnu Mimī lomā. Ilmārs Lapiņš ir Solveigas Rajas studiju biedrs un dziedātājai jubilejā novēl: „Solveiga ir viena no tām nedaudzajām māksliniecēm, kura dzied latviešu mūziku. Es viņai novēlu tikpat nenogurstoši cīnīties par latviešu mūziku, ne tikai pašai dziedot, bet arī mācot to saviem audzēkņiem – mīlēt savas tautas mūziku. Vēlu stipru veselību Solveigai un visiem viņas tuvajiem”.

Latvijas Nacionālā opera sveic izcilo dziedātāju apaļajā jubilejā un mēs patiesi lepojamies, ka mūsu operteātrim ir piederējusi šāda bagātība – spilgta un neatkārtojama personība. Vēlam stipru veselību un nerimstošu dzīvesprieku!

26. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada Rīga 2014 programmas ietvaros notiks baleta „Trīs tikšanās” pirmizrāde. Trīs izcilu latviešu komponistu Georga Pelēča, Pētera Vaska un Riharda Dubras mūziku dejas valodā iestudē trīs starptautiska līmeņa horeogrāfi - Bridžeta Breinere, Demiss Volpi un Mario Radačovskis. Trīs jaunu baletu pasaules pirmizrādes dejo Latvijas Nacionālais balets. Pie diriģenta pults Atvars Lakstīgala, atskaņo Latvijas Nacionālās operas orķestris un solisti.

Šis iestudējums ir unikāls notikums – iespēja ieraudzīt, kā latviskajai mentalitātei raksturīgās noskaņas, izteiktas mūzikā, izjūt un interpretē dažādu nacionalitāšu laikmetīgā baleta meistari.

Pirmā tikšanās „Godinot”

Komponista Georga Pelēča gaišo, sirsnīgo skaņu pasauli dejas valodā ietērps izcilā primabalerīna Bridžeta Breinere no ASV, kura nesen sevi pieteikusi arī kā horeogrāfe. Georgs Pelēcis opusu "Godinot Henriju Perselu" uzrakstīja, kad tika atzīmēta angļu komponista 350 gadu jubileja. Sākotnēji skaņdarbs tika rakstīts trīs kontrtenoriem un baroka laikmeta instrumentiem. „Uzzinot par iestudēšanas plāniem, es sagatavoju jaunu partitūras variantu, jo ne visi pirmā varianta instrumenti ir pieejami Rīgā, kā arī kontrtenora partijas dziedās trīs brīnišķīgi mecosoprāni,”stāsta komponists. Horeogrāfe atzīst: „Mani iedvesmoja mūzika – šī Georga Pelēča kompozīcija likās ļoti interesanta, jo tajā ir daudz dažādu krāsu. Līdztekus tam es vēlējos pārņemt pagātnes godināšanas koncepciju, kam Georgs Pelēcis veltījis savu kompozīciju. Savus elkus un skolotājus mēs padarām par dieviem, taču patiesībā viņi visi bija tikai cilvēki. Ļoti abstraktā ziņā šis balets ir tieši par to – par prieku piederēt tai neparasto cilvēku ciltij, kas pasaulē ienes skaistumu”. Baleta „Godinot” solisti: Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Raimonds Martinovs, Ringolds Žigis, Andris Pudāns, Arturs Skuteļskis. Vokālo partiju izpildīs mecosoprāni Baiba Berķe, Laura Grecka un Irma Pavāre.

Otrā tikšanās „Elēģija”

Komponista Pētera Vaska ziemeļnieciski lakoniskajai mūzikai savu versiju piedāvās jaunā horeogrāfijas zvaigzne no Argentīnas – Demiss Volpi, Štutgartes baleta horeogrāfs. Šī patiešām ir viņu otrā sadarbība, jo pirmo reizi Vaska mūziku horeogrāfs izmantoja savā uzvedumā „Krabats” pagājušajā gadā Štutgartē. Šis iestudējums Vācijā guva ļoti augstu novērtējumu. Komponists Pēteris Vasks stāsta: „Mani ļoti iespaidoja iepriekšējais Demisa Volpi uzvedums “Krabats” Štutgartē un priecājos, ka mans 2. stīgu kvartets “Vasaras dziedājumi” ir iedvesmojis horeogrāfu, kurš ar uzvedumu radīs savu vizuālu stāstu. Šķiet, ka skatītājiem tiks piedāvāts kaut kas pavisam sevišķs un mēs piedzīvosim mākslas brīnumu”. Horeogrāfs Demiss Volpi ir iecerējis to kā elēģiju brīvībai: „Esmu radījis darbu par brīvību un cerību – diviem spēkiem, kuri cilvēkiem vienmēr nepieciešami. Vaska mūzikā mani visvairāk iedvesmo tās dabiskais plūdums. Nekas tajā neliekas mākslīgs. Man ir svarīgi saprast Pētera Vaska muzikālo stāstu intelektuālā un emocionālā nozīmē un censties atainot pašu šo neticami poētisko skaņu būtību dejas valodā”. Baleta „Elēģija” solisti: Sabīne Guravska, Alise Prudāne, Viktorija Jansone, Jūlija Brauere, Ieva Rācene, Nataļja Samborska, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Aleksandrs Osadčijs, Aleksandrs Kaļivods. „Vasaras dziedājumus”  spēlē stīgu kvartets – Svetlana Okuņa, Aija Frišenfelde, Silvija Krauze un Inga Sunepa.

Trešā tikšanās „Trešais klavierkoncerts”

Komponista Riharda Dubras mūzika, kas suģestē ar intensīvu garīgo pārdzīvojumu, iedvesmojusi Brno baleta māksliniecisko vadītāju, slovāku Mario Radačovski: „Ar mūziku un deju es vēlos pastāstīt stāstu par divu cilvēku attiecībām – par mīļotā zaudējumu, par satikšanos un jauna ceļa meklējumiem vienam pie otra. Man patīk laimīgas beigas, jo dzīvē ir tik daudz, par ko skumt, un kad tu dodies uz teātri, vai atkal gribi justies bēdīgs? Es daru visu, ko vien spēju, lai atklātu savu sirdi, bet vienlaikus es atstāju brīvu vietu skatītāja interpretācijai”. Savukārt, komponists Rihards Dubra par šo tikšanos stāsta: „Pirmizrādi gaidu ar lielu nepacietību, jo esmu iepazinies ar baletmeistaru Mario Radačovski, kura idejas mani patiešām fascinē – tās tik precīzi ataino manas emocijas, it kā viņš būtu bijis klāt skaņdarba rakstīšanas procesā!” Baleta „Trešais klavierkoncerts” solisti: Sabīne Guravska, Iļana Puhova, Alise Prudāne, Sergejs Neikšins, Arturs Sokolovs, Zigmārs Kirilko. Pianists – Endijs Renemanis.

Izrādes tērpu mākslinieki Tomass Lempercs un Ludmila Varosova, scenogrāfi - Bridžeta Breinere, Demiss Volpi un Mareks Hollijs.

Biļetes: LNO un "Biļešu Paradīzes"  kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv

Izrādi atbalsta nodibinājums „Rīga 2014”.

Aprīlis

Maijs

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Biļetes uz LNO izrādēm un koncertiem var iegādāties internetā: www.bilesuparadize.lv